Ērģeme Parish covers an area where, as late as the mid-Iron Age most of the inhabitants were Finnic people. Today the northern boundary of the parish coincides with a part of the Latvian-Estonian border. The history of the area has left Finnic traces in many local names of inhabited places. This is the reason for the very name Ērģeme (Ermis) given to a castle and manor, which today is the name of a parish. This is also the case for the following manor house names: Kārķi (Karkell), Pedele (Pedeln), Turna (Turnenhof). It has been hypothesized that the name Omuļi (Homeln) has Finnic parallels. Comparison of the names of houses in Ērģeme Parish recorded in the 17th-19th centuries shows few parallels with names used in the Estonian language.
Ancītis, K., Jansons, A. 1963, Vidzemes etniskās vēstures jautājumi. - Arheoloģija un etnogrāfija V, Rīga, 25-68.
Bahlow, H. 1985, Deutsches Namenlexikon. Taschenbuch, Frankfurt/Main.
Balodis, P. 2008, Latviešu personvārdu etimoloģiskās semantikas teorētiskais modelis un tā realizācija. Promocijas darba kopsavilkums filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības zinātņu nozares baltu valodniecības apakšnozarē, Rīga.
Bielenstein, A. 1892, Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert, St. Petersburg.
Blese, E. 1929, Latviešu personvārdu un uzvārdu studijas I. Vecākie personu vārdi un uzvārdi XIII-XVI g. s., Rīga.
Caune, A., Ose, I. 2004, Latvijas 12. gadsimta beigu. - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Latvijas viduslaiku pilis. IV laid, Rīga, 193-196.
Goba, A. 1973, Dažas pagājības lappuses. - Zvaigzne 9, 18-19.
Jansone, I. 2010a, Priekšvārdi Ērģemes latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas grāmatās (1718—1906). - Vārds un tā pētīšanas aspekti, rakstu krājums 14 (1), Liepāja, 100-111.
Jansone, I. 2010b, Ieskats Ērģemes latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes antroponīmiskajā sistēmā. - Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 2010, 64. sēj., Nr. 3/4, 14-63.
Kettunen, L. 1938, Livisches Worterbuch mit grammatischer Einleitung, Helsinki (LSFU V).
Mugurēvičs, Ē. 1999, Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs.-16. gs. vidus). - Latvijas zemju robežas 1000 gados. Sast. Andris Caune, Rīga, 54-90.
Pall, V. 1969, Põhja-Tartumaa kohanimed I, Tallinn.
Pall, V. 1977, Põhja-Tartumaa kohanimed II, Tallinn.
Rajandi, E. 1966, Raamat nimedest, Tallinn.
Сталтмане В. 1981, Латышская антропонимия. Фамилии, Mосква.
Трусман Ю. Ю. 1897, Этимология местных названий Витебской губернии, Ревель.
