Latvian proper name etymologies presented in earlier research by Kārlis Dziļļeja, Gina Viegliņa-Valliete, and Ilga Jansone are scrutinized here to determine whether they are Krevinian. Historical phonology verifies whether the compared Latvian and Finnic forms are phonologically close enough. The 56 supposed Krevinian names are also compared to other Finnic proper names to see if the comparisons are right semantically. As a result, only one of the 52 names presented by Dziļļeja is certainly Krevinian, 15 names may be Krevinian, six of them are ambiguous, six more are rather not Krevinian and 23 names are definitely not Krevinian. The four other etymologies proposed by Viegliņa-Valliete and Jansone (two each) are incorrect. I identify one other toponym that may be Krevinian. Further research would look for new Krevinian proper names in primary sources, a toponym card index, and interviews with Krevinian descendants in Latvia and Lithuania.
Ariste, Paul 1965, Vadja kohanimedes. — Slaavi-läänemeresoome suhete ajaloost, Tallinn: Eesti Raamat, 91—106.
https://doi.org/10.3176/lu.1967.2.01
Ariste, Paul 1967, Über wotische Ortsnamen. — СФУ III, 77—84.
Balode, Laimute & Šaudiņa, Vilma 2019, Latviešu un lietuviešu valodas kontakti. — Latvija: kultūru migrācija, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 312—340.
Bielenstein, August 1892, Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert, St. Petersburg.
Bušs, Ojārs & Jansone, Ilga 2019, Somugrismi latviešu valodā: pētniecības un integrācijas atspoguļojums. — Latvija: kultūru migrācija, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 210—245.
Cimermanis, Saulvedis 1999, Par Latvijas vēsturiski etnogrāfiskajiem apgabaliem. Latvijas zemju robežas 1000 gados, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 34—53.
Dini, Pietro Umberto 2000, Baltų kalbos. Lyginamoji istorija, Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.
Dziļleja, Kārlis 1932, Raiņa ģenealoģija. J. Raiņa raksti, Rīga.
Endzelīns, Jānis 1925, Latvijas vietu vārdi. D. 2. Kurzemes un Latgales vārdi, Rīga: Gulbis.
Ernits, Enn 1996, Zur Phonetik, Morphologie und Lexikologie des Kreewinischen. — LU XXXII, 249—259.
https://doi.org/10.3176/lu.1996.4.04.
Ernits, Enn 1997, Ein neuer Rekonstruktionsversuch der kreewinischen Texte. — LU XXXIII, 181—191.
https://doi.org/10.3176/lu.1997.3.03.
Ernits, Enn 2017, Sõna haaval. Emakeelest tehiskeelteni, Tallinn (Emakeele Seltsi toimetised 75).
Ernits, Enn 2019, Vadja asustusnimed. — ESA 65, 23—62.
https://doi.org/10.3176/esa65.02.
Grünthal, Riho 2000, Livvistä liiviin. Itämerensuomalaiset etnonyymit, Helsinki: Suomalais-Ugrilainen Seura, Helsingin yliopisto (Castrenianumin toimitteita 51).
Iva, Sulev & Pajusalu, Karl, 2004, The Võro Language: Historical Development and Present Situation. — Language Policy and Sociolinguistics I. Regional Languages in the New Europe. Proceedings of the International Scientific Conference, 20—23 May 2004, Rēzekne: Rēzeknes Augstskolas Izdevniecība, 58—63.
Jansone, Ilga 2008, Krieviņi un to atstātās pēdas Zemgalē. — Raksti V. Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskie lasījumi Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā materiāli, Jelgava: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 47—57.
Karulis, Konstantīns 1992, Latviešu etimoloģijas vārdnīca I—II, Rīga: Zinātne.
Karttapaikka.
https://www.maanmittauslaitos.fi/asioi-verkossa/karttapaikka.
Kello, Karl 2012, Tollimees Tõll, kaupmees Caupo, veskimees Vesse. — Õpetajate Leht, 23. november.
Kettunen, Lauri 1955, Etymologische Untersuchung über estnische Ortsnamen, Helsinki (AASF B 90: 1).
Kiparsky, Valentin, 1939, Die Kurenfrage, Helsinki (AASF B XLII).
Kovaļevska, Otīlija 2019, Kurzemes uzvārdu un vietvārdu labirintos: no personvārda, papildvārda un saimes vārda līdz mājvārdiem un uzvārdiem. — Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Kurzeme, Zemgale, Sēlija. I daļa, Rīga, 38—73.
Kuzmin, Denis 2014, Vienan Karjalan asutushistoria nimistön valossa, Helsinki.
Laakmann, Carl Heinrich 1929, Vadjalaste asustusest Liivimaal. — Ajalooline ajakiri 2, 110—113.
Laakso, Johanna 2022, Livonian. — The Oxford Guide to the Uralic Languages, Oxford: Oxford University Press, 380–391.
https://doi.org/10.1093/oso/9780198767664.003.0022
Map of the Latvian cadastre (1920—1940).
https://vesture.dodies.lv/#m=9/56.56629/ 23.91449&l=J/S.
Mikkonen, Pirjo & Paikkala, Sirkka 2000, Sukunimet, Helsinki: Otava.
Mägiste, Julius, 1934, Eesti ja kreevini keelelisist kokkupuutest. — Eesti Rahva Muuseumi aastaraamat IX—X 1933—1934, Tartu: Eesti Rahva Muuseum, 139—144.
Nimede statistika.
https://www.stat.ee/nimed/.
Noreikis, Simonas 2024, Tariamai finougriškos kilmės Lietuvos vandenvardžiai. — Acta Linguistica Lithuanica 90, 136-169.
https://doi.org/10.35321/all90-06.
Raunamaa, Jaakko & Kanner, Antti 2022, Clustering Names of Medieval Novgorod: Geographical Variation of Personal Names Attested in the Census Book of Vodskaja Pjatina. — LU LVIII, 241—274.
https://doi.org/10.3176/ lu.2022.4.0.
Ryabinin, E. A. 1987, The Chud of the Vodskaya Pyatina in the Light of New Discoveries. — Fennoscandia archeologica IV, 87—104.
Saloheimo, Veijo 1991, Inkerinmaan asutus ja väestö 1618—1700. — Inkeri. Historia, kansa, kulttuuri, Helsinki, 67—82.
Sjögren, Andreas Johan, 1849, Bericht über eine im Auftrage der russischen geographischen Gesellschaft während der Sommermonate des Jahres 1846 nach den Gouvernements Livland und Kurland unternommene Reise zur genauen Untersuchung der Reste der Liwen und Krewingen. — Denkschriften der russischen geographischen Gesellschaft zu St. Petersburg 1, Weimar: Landes-Industrie-Comtoirs, 453—605.
Stoebke, Detlef-Eckhard 1964, Die alten ostseefinnischen Personennamen im Rahmen eines urfinnischen Namensystems, Hamburg.
Ščegoļevs, Dmitrijs 2022, Vēstures avoti votu (krieviņu) subetnosa izpētē Latvijas un Lietuvas teritorijā (15.—21. gs.). Maģistra darbs. Daugavpils Universitāte.
https://luis.lu.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F788454614/DU_2022_scegolevs_dmitrijs_magdarbs.pdf.
Šliavas, Juozas 1996, Žiemgalių pėdsakais, Vilnius: ”Žiemgalos” draugija.
Thomsen, Vilhelm 1890, Berøringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) sprog: en sproghistorisk undersøgelse, København: Blanco Lunos.
Viegliņa-Valliete, Gina 2014, Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam, Rīga: Jumava.
Vanagas, Aleksandras 1981, Lietuvių hidronimų etimologinis žodynas, Vilnius: Mokslas.
Wiedemann, Ferdinand Johann 1871, Über die Nationalität und die Sprache der jetzt ausgestorbenen Kreewinen in Kurland, St.-Pétersbourg (Mémoires de l’Académie Impériale des Sciences de St.-Pétersbourg. VIIE Série, Tome XVII, No. 2).
Winkler, Eberhard 1997, Krewinisch. Zur Erschließung einer ausgestorbenen ostseefinnischen Sprachform, Wiesbaden: Harrassowitz (Veröffentlichungen der Societas Uralo-Altaica 49).
Winkler, Eberhard 2012, Täienduseks kreevinite ja nende keele ajaloole. — Tallinna Ülikooli eesti keele ja kultuuri instituudi toimetised 14, 219—232.
Zemītis Guntis 2011, Liivlased. Vanim ajalugu (10.—16. sajand). — Liivlased. Ajalugu, keel ja kultuur, Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 75—104
Zeps, Valdis J. 1962, Latvian and Finnic Linguistic Convergences, Bloomington —The Hague (UAS 9).
Видеман Ф. И. , 1872, О происхождении и языке вымерших ныне курляндских кревинов, Санкт-Петербург.
Моора Х. А. & Моора А. Х. 1965, Из этнической истории води и ижоры. — Slaavi-läänemeresoome suhete ajaloost, Tallinn: Kirjastus ”Eesti Raamat”, 63—86.
Сталтмане В. Э. 1981, Латышская антропонимия: фамилии, Москва: Наука.
