ESTONIAN ACADEMY
PUBLISHERS
eesti teaduste
akadeemia kirjastus
PUBLISHED
SINCE 1965
 
Linguistica Uralica cover
Linguistica Uralica
ISSN 1736-7506 (Electronic)
ISSN 0868-4731 (Print)

Research article
Reexamining Latvian lake names ending in -eris, -ēris, and -ieris; pp. 129–154
PDF | https://doi.org/10.3176/lu.2026.2.01

Authors
Anta Trumpa ORCID Icon, Valts Ernštreits ORCID Icon
Abstract

This article discusses Latvian lake names ending in -eris, -ēris, and -ieris as names of possible Finnic origin. The article is an inventory of limnonyms — names of lakes and ponds — ending in -eris, -ēris, and -ieris, i.e. lake names in Latvia already earlier noted by linguists to be connected with Courland Livonian jāra/jōra (LiV järu) ’lake’ or Estonian järv ’id.’. Limnonyms not mentioned in other studies in this context are also compiled and analysed. In analysing the latter, an effort was made to separate words with a clear alternative origin (usually Latvian, but sometimes also, for example, German) from those that hypothetically could be connected with Livonian or Estonian lake names. The article concludes that not all earlier etymologies are plausible, because 1) some of these etymo- logies were provided by linguists lacking knowledge of Finnic languages, and 2) the origin of the first component of the place name has not been identified in all cases. The limnonyms and place names with existing etymologies, but for which Finnic etymologies are proposed for the first time in this article, form a fairly uniform area — Vidzeme, Latgale, and to a lesser extent Sēlija — and only rarely occur in Courland. The infrequency of this limnonym type in Courland may be a result of two parallel place name systems existing due to long-term bilingualism.

References

Balode, Laimute 2004, Daugavas pieteku nosaukumi — somugrismi. — Onomastica Lettica 2, Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 5—22.

Balode, Laimute 2007, Once Again on Some Potential Finno-Ugrisms in Latvia (according to materials of Latvijas vietvārdu vārdnīca. [The Dictionary of Place Names of Latvia]. Pilaci — Pracapole. Rīga, 2006). — Topics on the Ethnic, Linguistic and Cultural Making of the Russian North, Helsinki (Slavica Helsingiensia 32), 52—63.

Balode, Laimute 2015, Criteria for Identifying Possible Finnicisms in Latvian Toponymy. — Contacts between the Baltic and Finnic languages, Helsinki (Uralica Helsingiensia 7), 49—73.

Balode, Laimute & Bušs, Ojārs 2007, On Latvian Toponyms of Finno-Ugrian Origin. — Borrowing of Place Names in the Uralian Languages, Debrecen (Onomastica Uralica 4), 27—43.

Balode, Laimute & Bušs, Ojārs 2009, Some Latvian Toponyms of Finno-Ugric Origin (Names with Pu-/-). — The Baltic languages and the Nordic countries. Papers presented at the conference held at the University of Oslo, Faculty of Humanities, Department of Linguistics and Nordic Studies, June 19—20, 2009, Vilnius: Lietuvių kalbos institutas, 17—30.

Balodis, Uldis 2023, Räisaku maarahvas? Estonian traces in central and southern Latgale. — Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele- ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat XXI—XXII. Pühendusteos Karl Pajusalule 60. sünnipäevaks, Tartu: Tartu Ülikooli Kirjastus, 91—113.

Breidaks, Antons 1977, Über das ostseefinnische Sprachsubstrat in Ostlettland. — Baltistica 13 (1), 245—250. 
https://doi.org/10.15388/baltistica.13.1.1915

Breidaks, Antons 1983, Ezera nosaukuma S'iv'erś etimoloģija. — Baltistica XIX (2), 196.
https://doi.org/10.15388/baltistica.19.2.1609

Breidaks, Antons 1989, Baltijas somu izcelsmes hidronīmi Latgalē— Valodas aktualitātes 1988, Rīga: Zinātne, 326—335. 

Breidaks, Antons 2004, Прибалтийско-финские гидронимы в Латвии. — Res Balticae. Miscellanea italiana di studi baltistici 9, Pisa, 7—20.

Būga, Kazimieras 1961, Latvijas vietu vārdi. I daļa. Vidzemes vārdi... [Recenzija]. — Rinktiniai raštai III, Vilnius: Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla, 612—648.

Bušs, Ojārs 2019, Somugriskais adstrāts Mārcienas pagasta toponīmijā. — Ojārs Bušs,  Darbu izlase. Mozaīka, Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 255—258.

Bušs, Ojārs & Jansone, Ilga 2019, Somugrismi latviešu valodā: pētniecības un integrācijas atspoguļojums. — Latvija: kultūru migrācija, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 214—249.

Dambe, Vallija 1987, Ieskats Latvijas PSR hidronīmu semantikā. — Onomastikas apcerējumi, Rīga: Zinātne, 32—47.

Dunsdorfs, Edgars 1974, Der grosse schwedische Kataster in Livland. 1681—1710, Melbourne. 

Endzelīns, Jānis 1922, Latvijas vietu vārdi I. Vidzemes vārdi, Rīga: A. Gulbis.

Endzelīns, Jānis 1925, Latvijas vietu vārdi II. Kurzemes un Latgales vārdi, Rīga: A. Gulbis.

Endzelīns, Jānis 1934, Die lettländischen Gewässernamen. — Zeitschrift für slavische Philologie. Band XI, 112—150.

Gerullis, Georg 1922, Die altpreussischen Ortsnamen, Berlin—Leipzig: Walter de Gruyter & Co.
https://doi.org/10.1515/9783112694329

Hauzenberga, Edīte 1932, Ko vietu vārdi dod latviešu valodas fōnētikai? — Filologu biedrības raksti XII, Rīga: Filologu biedrība, 115—148.

Jansone, Ilga 2021, Leivu influence in the Latvian dialects of northeastern Vidzeme. — ESUKA 12-2,145—168.
https://doi.org/10.12697/jeful.2021.12.2.06

Kiparsky, Valentin 1939, Die Kurenfrage, Helsinki: Suomalainen Tiedeakatemia (AASF. Series B 42).

Kušķis, Jānis 1993, Par dažiem Madonas apkārtnes vietvārdiem. — Madonas kalendārs 1994, 2. gadskārta, Madona: SIA „Stars“, 77—80. 

Mežs, Ilmārs 2017, Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale, Rīga: Latviešu valodas aģentūra.

Mežs, Ilmārs & Jansone, Irēna Ilga & Kovaļevska, Otīlija & Rapa, Sanda 2022, Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Vidzeme I, Rīga: Latviešu valodas aģentūra.

Plukšs, Kārlis 1935, Igauniskie vietu vārdi Veclaicenē. — Ceļi. Rakstu krājums VI, Rīga: Ramave, 69—74.

Poiša, Maija 1985, Vidzemes sēliskās izloksnes I, Rīga: Zinātne.

Poiša, Maija 1994, Baltijas somu valodu ietekme Vidzemes sēliskajās izloksnēs un izloksnēs gar Daugavu Augšzemē un Latgalē. — Starptautiskā zinātniskā konference „Lībieši un viņu kultūra: mazo etnosu valodas un kultūras saglabāšanas teorija un prakse“. Referātu tēzes, Mazirbe, 49—57.

Poiša, Maija 1999, Vidzemes sēliskās izloksnes II, Rīga: Latviešu valodas institūts.

Rapa, Sanda 2013, Ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi Latviešu toponīmijā. Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības zinātņu nozares baltu valodniecības apakšnozarē. Rīga: Latvijas Universitāte.
https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/e059f731-5ea0-4390-b3c8-a38d7dd96658/content

Rudzīte, Marta 1968, Somugriskie hidronīmi Latvijas PSR teritorijā. — Latviešu leksikas attīstība, Rīga: Zinātne, 175—197.

Stafecka, Anna 2021, Possible traces of Finnic influence in Latvian subdialect phonetics and morphology. — ESUKA 12-2, 73—93.
https://doi.org/10.12697/jeful.2021.12.2.03

Šrámek, Rudolf 1972—1973, Zum Begriff „Modell“ und „System“ in der Toponomastik. — Onoma 27, 55—75.

Vanagas, Aleksandras 1981, Lietuvių hidronimų etimologinis žodynas, Vilnius: Mokslas.

Vasmer, Max 1934, Beiträge zur historischen Völker Osteuropas II. Die ehemalige Ausbreitung der Westfinnen in den heutigen slavischen Ländern. — Sitzungsberichte der Preussischen Akademie der Wissenschaften. Philosophisch-historische Klasse, Berlin, 351—440.

Vegesack, Manfred von 1932, Die untergangenen Dörfer in den sieben nördlichsten Kirchspielen des ehemaligen Erzstifts Riga. — Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga. Vorträge aus dem Jahre 1931/32, Riga: W. F. Häcker, 13—24.

Zemzare, Daina 1940, Valodas liecības par Lejasciema novadu, Rīga: VAPP Praktisko zinātņu apgādniecība.

Zeps, Valdis Juris 1984, The Placenames of Latgola. A Dictionary of East Latvian Toponyms, Madison, Wisc.: Baltic Studies Center.

Zeps, Valdis Juris & Rosenshield, Jill 1995, Pre-Latgalian hydronyms in East Latvia. — Journal of Baltic Studies 26 (4), 345—352.
https://doi.org/10.1080/01629779500000131

 

Back to Issue

Choose new content alerts