The article explores Moravian manuscripts as a source of literary and social history, focusing on the Latvian part of Livland with the aim of providing an overview of Latvian manuscript literature and highlighting the most significant research perspectives. Written and rewritten in the eighteenth century and early nineteenth century, Moravian manuscripts build a heterogenous body of texts, including religious speeches, hymns, biographical writings, historical treatises, letters, and devotional literature. The development of the tradition of Moravian handwritten literature has been viewed in the article from the point of view of literary history by focusing special attention on historical texts and life stories. The effects of Moravian manuscripts have been analysed within the context of social change and emancipating trends brought about by the Moravian movement.
1. M. Kaudzīte. Brāļu draudze Vidzemē. M. Jākobsons, Rīga, 1877; L. Adamovičs. Latviešu brāļu draudze dzimtbūšanas laikos. – Latvieši: rakstu krājums. II. Ed. F. Balodis, P. Šmits, A. Tentelis. Valters un Rapa, Rīga, 1932, 48–86; G. Philipp. Die Bedeutung von Herrnhuter für die Entwicklung eines fortschreitenden Bildungsniveaus und die Herausbildung einer eigener Identität der indigenen Bevölkerung Est- und Livlands. – Unitas Fratrum, 2011, 65/66, 13–40; G. Philipp. Die Wirksamkeit der Herrnhutther Brüdergemeine unter den Esten und Letten zur Zeit der Bauernbefreiung: vom Ausgang des 18. bis über die Mitte des 19. Jahrhundert. Böhlau, Köln, Wien, 1974; G. Ceipe. Brāļu draudze. Rīgas ev.-lut. Misiones draudze, Rīga, 2020; G. Ceipe. Dieva tautas dzimšana. Latvieši. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2014.
2. H. Enzeliņš. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Zeme, Valmiera, 1932, 138–139.
3. Cf. W. C. Friebe. Wegen einer Bemerkung über die in Liefland zur Brüdergemeine oder zu den sogenannten Herrnhutern, gehörenden Bauern. – Nordische Miscellaneen, 1790, 20, 21, 464–475.
4. O. F. P. Rühl. Veranlatzte Gedanken über die Herrnhuterey unter den liefländsichen Bauern. – Nordische Miscellaneen, 1791, 26, 314. Here and further our translation – P.D., B.P.
5. G. Straube. Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb Hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. N.I.M.S., Rīga, 2000, 235.
6. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti. Izlase: grāmatas izdevniecības manuskripts un A. Apīņa sarakste ar izdevniecību par manuskriptu. Rīga, 1988–1993. Rare Book and Manuscripts Collection of the National Library of Latvia, RXA300,127, 28.
7. Cf. A. Apīnis. Aizsākums. – Karogs, 1984, 8, 140–154; B. Paškevica. Das transkulturelle herrnhutische Schrifttum als Bestandteil des Miedienwandels im lettischen Livland. – German as a Foreign Language, 2020, 3, 142–151.
8. B. Paškevica. Piētisms kā hernhūtiešu misijas darba sagatavotājs Vidzemē. Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes agrīnā darbība. – Letonica, 2016, 32, 31–40.
9. E. Ranzau. Historische Nachricht von dem Anfang und Fortgang des Gnaden Reich Jesu Christ in Liefland überhaupt und insonderheit in Lettland. Unitäts-Archiv Herrnhut, Manuskript Nr. NB.I.R.3.148.m, Paragraph 45, 49.
10. See further: B. Paškevica, Vidzemes muižnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes (dzim fon Bīlovas) dzimta un agrīnā darbība Halles piētistu interesēs. – Sievietes Reformācijas ceļā. LU, Rīga, 2018, 28–47.
11. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 13.
12. Keegala Peter. Unitäts-Archiv Herrnhut, R. 22.49.
13. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 35.
14. P. Schmid. Moravian Memoirs as a Source for the History of Education. – Self, Community, World: Moravian Education in a Transatlantic World. Ed. by H. Lempa, P. Peucker. Lehigh University Press, Betlehem, 2010, 170.
15. Cf. G. Mettele. Global Communication among the Moravian Brethren: The Circulation of Knowledge and its Structures and Logistics. – Reporting Christian Missions in the Eighteenth Century: Communication, Culture of Knowledge and Regular Publication in a Cross-Confessional Perspective. Ed. by M. Friedrich, A. Schunka. Harrassowitz, Wiesbaden, 2017, 158–161.
https://doi.org/10.2307/j.ctvh4zgvv.11
16. L. Adamovičs. Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710–1740. Ģenerālkomisija Latvijas Vidusskolu Skolotāju Kooperatīvs, Rīga, 1933, 341.
17. A. Apīnis, Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 25.
18. Ibid., 25–26.
19. P. Schmid. Moravian Memoirs, 168.
20. See further: P. Daija. Literay History and Popular Enlightenment in Latvian Culture, Cambridge Scholars Publishing, Newcastle, 2017.
21. A. Apīnis. Neprasot atļauju: latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā. Liesma, Rīga, 1987, 28–29.
22. Rare books and manuscript collection of National Library of Latvia, RX35,3,2, RX35,3,5. Latvian State Historical Archives, F. 4038, descr. 2, p. 967. Cf. A. Apīnis. Neprasot atļauju, 30. See further: E. Ceske. Priekšvārds. “Krusta skolas grāmata” un tās autors. – J. N. Ramanis, Krusta skolas grāmata. Ed. E. Ceske. Zvaigzne ABC, Rīga, 1995.
23. Rare books and manuscript collection of the National Library of Latvia, RX35,3,2.
24. Rare books and manuscript collection of the National Library of Latvia, RX35,3,2.
25. A. Apīnis. Neprasot atļauju, 34–35.
26. P. Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze: Latviešu kultūras tradīciju čehu konteksti XVII–XX gadsimtā. u.c., Rīga, 2016, 136–137.
27. J. Krēsliņš. Latviešu brāļu draudzes 250 gadu. – Laiks, 1980, 101, 6.
28. M. Grudule. Hernhūtiešu dziesmas un to nozīme latviešu kultūrā.
<https://braludraudze.lndb.lv/filter/?filter=2_4> Accessed 18/01/2022.
29. G. Straube, Latvijas brāļu draudzes diārijs, 233.
30. E. Ranzau. Historische Nachricht, Paragraph Nr. 23.
31. G. Straube. Latvijas brāļu draudzes diārijs, 233.
32. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 41; P. Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze, 136.
33. Academic Library of the University of Latvia, RM Peitāns J. I. Cf. Apīnis, Neprasot atļauju, 78–79.
34. See further: A. Apīnis. Neprasot atļauju, 78-79.
35. A. Apīnis. Pa pirmās latviešu teātra izrādes dalībnieku pēdām. – Zvaigzne, 1965, 3, 4–5; A. Apīnis. Gājiens pa pirmās latviešu teātra izrādes dalībnieku pēdām turpinās. – Literatūra un Māksla, 1974, 16, 15–16; A. Heniņš, Dikļu Peitāni. – Karogs, 1981, 6, 154–155; B. Paškevica. Schillers Drama “Die Räuber” in der Übersetzung eines lettischen Leibeigenen. Eine eigenartige Rezeptions- und Inspirationsgeschichte. – Baltische Literaturen in der Goethezeit. Hg. v. H. Bosse, O. H. Elias, T. Taterka. Königshausen & Neumann, Würzburg, 2011, 291–302.
36. Rare books and manuscript collection of National Library of Latvia, RX35,1,50. See further: E. Ceske, Daži apsvērumi par Dāvida Kranca grāmatas “Vecā un jaunā brāļu vēsture” (“Alte und neue Brüder-Historie”, Barby 1771) tulkojumu latviešu valodā un tā norakstiem (18. gs. otrā puse – 19. gs. sākums). – LNB Zinātniskie raksti, 2018, 4 (XXIV), 66–83.
37. Rare books and manuscript collection of National Library of Latvia, RX35,3,5. See further: P. Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze, 248–252.
38. See further the analysis of this work: P. Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze, 248–252.
39. National Historical Museum of Latvia, VN 2219,1.
40. A. Apīnis. Neprasot atļauju, 26.
41. C. Ahlberger. The Moravian Archive and the Magical Ark: On Archivization, Lebenslauf and the Embodiment of an “Invisible” Church. – Moravian Memoirs: Pillars of an Invisible Church. Ed. by C. Ahlberger, P. von Wachenfeldt. Artos Academic, Skelleftea, 2017, 67.
42. Rare books and manuscript collection of National Library of Latvia, RX35,1,49.
43. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 35.
44. G. Mettele. Spiritual Kinship: The Moravians as an International Fellowship of Brothers and Sisters (1730s–1830s). – Transregional and Transnational Families in Europe and Beyond: Experiences Since the Middle Ages. Ed. by C. H. Johnson, D. W. Sabean, S. Teuscher, F. Trivellato. Berghahn Books, New York, 2011, 168.
45. See further: J. Šiliņš. Frīdriha Bernharda Blaufūsa “Stāsti” un latviešu brāļu draudze. – Letonica, 2016, 32, 41–50.
46. Rare books and manuscript collection of National Library of Latvia, EX35,1,51. Cf. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 34.
47. A. Apīnis. J. Pulana “Stāsts tās latviešu tautas”. – LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstis, 1966, 7, 22–33; A. Apīnis. G. Merķelis latviešu rokraksta literatūrā. – LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstis, 1974, 2, 128–129; J. Boguna, I. Cīrulis, L. Rutka, T. Taterka. Von der Schrift der Gemeine zur Stimme der Neation. Zur Konstruktion lettischer Identität um 1800 in J. Pulans “Stahsts tahs Latweeschu Tautas”. – Baltische Literaturen in der Goethezeit. Hg. v. H. Bosse, O. H. Elias, T. Taterka. Königshausen & Neumann, Würzburg, 2011, 15–64.
48. Cf. P. Daija. John Bunyans Roman “Die Pilgerreise zur seligen Ewigkeit” und die Literatur der lettischen Brüdergemeine. – Unitas Fratrum, 65/66, 2011, 149–162.
49. A. Apīnis. Latviešu hernhūtiešu vēsturiskie un biogrāfiskie rokraksti, 41.
50. C. Lost. Das Leben als Lehrtext: Lebensläufe aus der Herrnhuter Brüdergemeine. Herrnhuter Verlag, Herrnhut, 2007, 8.
51. G. Mettele. Global Communication, 153
52. Cf. H. Schwalm. Autobiography. – Handbook of Autobiography/Autofiction. Vol. I: Theory and Concepts. Ed. by M. Wagner-Egelhaaf. De Gruyter, Berlin, Boston, 2019, 508.
https://doi.org/10.1515/9783110279818-065
53. Cf. C. Lost. Das Leben als Lehrtext, 12.
54. Ibid., 12.
55. As quoted in A. Apīnis. Atraisīšanās. – Grāmata, 1992, 1, 80.
56. Ibid., 84.
57. See further on Skangaļu Jēkabs: L. Adamovičs. Skangaļu Jēkabs (1723–1801): Audējs, hercoga Bīrona skrējējs un ziepju vārītājs. – Senatne un Māksla, 1938, 2, 7–11; A. Apīnis. Neparasts gājums. – Karogs, 1990, 2, 166–169.
https://doi.org/10.1007/BF00655618
58. Cf. Unitäts-Archiv Herrnhut. SHAHt_164_286, S. 614, 615; GN_C_136_1765_6, S. 171-174.
59. Unitäts-Archiv Herrnhut GN_A_164_1772_5.
60. Behrnu Ds. St. Dahwid Misse. Museum of Literature and Music, Riga, S R 48/14 44262.
61. A. Apīnis. Neprasot atļauju, 20–21.
62. G. Mettele. Global Communication among the Moravian Brethren, 151.
63. G. Straube. Vidzemes brāļu draudžu ietekme uz grāmatniecības attīstību Latvijā. – Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, 1990, 6, 45–49.
64. A. Apīnis. Neprasot atļauju, 19.
65. P. Daija. The Reading Revolution. – A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century. Ed. by P. Daija, B. Kalnačs. (Cross-Roads: Studies in Culture, Literary Theory, and Hstory, 29), Peter Lang, Berlin, 2022, 87–103.
https://doi.org/10.3726/b19453
66. A. Apīnis. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Liesma, Rīga, 1991, 110.
67. J. Krēsliņš. DEIN Wort ist die Wahrheit. Über die Entstehung und die Auswirkungen der lettischen Bibel im 17. und 18. Jahrhundert. – Unitas Fratrum, 65/66, 2011, 128.
68. H. Lemppa, P. Peucker. Introduction. – Self, Community, World: Moravian Education in a Transatlantic World. Ed. by H. Lempa, P. Peucker. Lehigh University Press, Betlehem, 2010, 18.
69. G. Straube. Latvijas brāļu draudzes diārijs, 232.
70. P. Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze, 163.
71. G. Mettele. Spiritual Kinship, 164.
72. G. Straube. Latvijas brāļu draudzes diārijs, 232–235. Cf. also G Philipp. Die Wirksamkeit der Herrnhutther Brüdergemeine, 325–346.
73. P. Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze, 115.
74. J. Jaunzems. Brāļu draudzes saiešanas nami. – Senatne un Māksla, 1940, 1, 96.
75. Cf. G. Mettele. Eine “Imagined Community” jenseits der Nation. Die Herrnhuter Brüdergemeine als transnationale Gemeinschaft. – Geschichte und Gesellschaft, 2006, 32, 1, 45–68.
76. I. Kalniņa. Gestalten der reinherzigen Menschen in der lettischen Literatur. – Unitas Fratrum, 65/66, 2011, 163–178; I. Miezīte. Hernhūtisma pēdas latviešu dzejā (19. gs. 2. puse – 20. gs. 1. puse). – Vidzeme, baznīca, sabiedrība laikmetu maiņā. Ed. G. Straube. Vidzemes Augstskola, Valmiera, 2009, 69–83.
77. M. Grudule, Hernhūtiešu dziesmas un to nozīme latviešu kultūrā.
